1. |
||||
Glāsts silts, seko vārds no ledus
„Vai manai tējai klāt ir pielikts medus?”
Smiekli nāk, sēžam abi blakus
Ja runāt sākšu es, tas aizņems gadus
Glāsts silts, seko vārds no tevis
Vai tiešām man tik ļoti žēl ir sevis
Smiekli nāk, sēžam abi blakus
Vai tiešām ir kas tāds, kas tur mūs abus?
Hei
Tu mani fascinē
Hei
Es tevi laikam nē..
Hei
Mani neinteresē!
Hei
Šodien laikam mums nekas nesanāks!
Mans vārds uz tavas sienas,
Bez manis neiztiec ne dienas
|
||||
2. |
Tik vien
03:22
|
|||
Vai to, ko pateicu tev neteiksi nevienam?
Vai manu noslēpumu glabāsi tu viens?
Ja es tev atzītos un teiktu - vai es sevi vēlāk ienīstu par to
Ja pēc maniem vārdiem mums viss beigtos - vai mani būtu jāvaino par to
Kad aukstā naktī siltu vārdu lietus, kad nākas nīst, ko mīli tu
Ja spētu pērlēs pārvērst vārdus - tu mani sen jau mīlētu
Tik vien vien vien kā atkal paliec viens
Ka nav nav nav pie kā vairs atgriezties
Tik vien vien vien kā atdot sevi visu
Un tur tur turēties, lai nenokristu
Par vienu skatu, par vārdu vairāk tiks tev un man, ja spēsim aizmirsties
Ja skaļi bļaujot nojauksim tiltus, es apsolu par tevi rūpēties
Jauns rīts, jaunas dienas sākums, skatos apkārt un redzu - ir kur iet
Nebaidos vairs viens es soļot tālāk, kaut sākumā var sāpēt mazliet
|
||||
3. |
Par Janu
03:13
|
|||
Šķiet, ka visur saule smaidīt sāk
Tad, kad mazā Jana pretī nāk
Tā kā jautrā melodijā viņas soļi skan
Jaunā minikleita vējā pland
Janu redzot tikai tantes šņāc
Kur gan šinīs laikos skuķiem prāts?
Tikai tādu gabaliņu kleita stilbus sedz
Tagad visi, kas vien vēlas - redz
Un ballītē tu satikies ar meiteni no Slokas
Pēc Lielupes tā smirdēja, naftā bij' tai rokas
Medicīna neticīga tā kā tava auss
Dienu pret sienu met tu visu to, kas tavs
Nu nejauc iekšā visas ekoloģiskās lietas
Vai esi kādu pieķēris pie rokas uz vietas
Lai labāk saule silda mūs kā dzirkstošs vīns
Un lai visā pasaulē smaidu dinamīts
Pat baletā ir tā, ka tu tam esi tā
Es neeju uz baletu, tur nav nekā
Kur es tāda, kur es tāda gadījos?
Viss no rokām ārā krīt
Neatnāca nelaimīte šodieniņ (nekas)
Noteikti tā atnāks rīt
Ko lai tagad draugi darām mēs?
Kas gan mazās Janas saprast spēs?
Maskavā un zelta Prāgā, Rīgā, Tallinā
Visur mazās Janas staigā tā
|
||||
4. |
Labi divatā
03:24
|
|||
Viens, divi, trīs, beidzu skaitīt, eju
Tu mani pasaudzē
Starp visiem tavu seju
Nesajaukšu, nē nē nē
Tu mana – es tavs
Spēle beidzās, tu to uzvarēji
Labi mums ir divatā
Tik daudz man ir ko pateikt
Jo daudz vārdu kabatā
Tu mana – es tavs
Viens, divi, trīs, nu skaitu – eju
Ir spēle jāspēlē
Kad atradīšu tevi
Vaļā nelaidīšu, nē
Tu mana – es tavs
|
||||
5. |
Reibumā
03:17
|
|||
Iedzer vienu malku spirta – uzreiz labāk būs
Visas meičas skaistas kļūs, nu tik būs, nu tik būs
Pilnas nieres akmeņiem, smadzenes ar traucējumiem
Aknas strādāt atsakās un starp kājām kaut kas neceļās
Pilnas ielas tādu muļķu, kas dzer, bet nedomā līdz
Vajag iedzert mums ar mēru, lai pēc tam pašiem mazāk sēru
Pilnas nieres akmeņiem, smadzenes ar traucējumiem
Aknas strādāt atsakās un starp kājām kaut kas neceļās
|
||||
6. |
Rīts
03:25
|
|||
Vai tas ir jauki pamosties no rīta vienam gultā
Apzināties to, ka esi kopā ar sevi un ar sauli roku rokā
Kas gan to liegs?
Vai tev ir grūti redzēt elles liesmas pašā lejā, iespļaut ienaidniekam tieši sejā
Ne nieka nedabūt šai pērļu zvejā
Nu kam par to prieks?
Aiziet, lai okeāns bango un vulkāni trīc
Lai iet cilvēki ārā un redz kas ir rīts!
Cik tev ir grūti ēdot necirst zobus savā mēlē, uzvarēt šai laimes spēlē
Sadegt prieka liesmās mīlas kvēlē
Vai tā kādreiz būs?
Kā tu domā cik haizivij zobu izaug gadā, cik afrikāņu šobrīd nomirst badā
Cik miljonāru peldas savā naudā
Varbūt pamosties man?
Aiziet, lai okeāns bango un vulkāni trīc
Lai iet cilvēki ārā un redz kas ir rīts!
|
||||
7. |
Es Tevi nē
04:19
|
|||
Gar tavām durvīm dejojot, katru reizi garām ejot
Sāpēs smejot, pār lūpām vārdus lejot
Cik ilgi var tevi zvejot?
Es to vairs nevaru
Es tevi negribu
Es tevi nē, nē
Ar drūmām domām piesārņots, smadzenēs pārstāju tev sekot
Viegli lidot, harmonijā dzīvot,
Kad beidzot beidzot beigšu sapņot?
Es to vairs nevaru
Es tevi negribu
Es tevi nē, nē
|
||||
8. |
Draugs
03:08
|
|||
Kas ir draugs?
Vai cilvēks, kuru nodot?
Vai tevi kāds tā sauc?
Vai tu kur mieru rod?
Cik maksā draugs?
Vai to var kaut kur nopirkt?
Vai tas ir mājas augs?
Vai draugu vajag laistīt?
Vai māki būt draugs?
Un savu draugu cienīt?
Ja tevi bēdā sauks
Vai sniegsi roku tūlīt?
Noslēpumi tavējie,
Atmiņas un vārdi nepateiktie
Laimes mātes izredzētie
Vai mēs esam savējie?
|
||||
9. |
Pretstati
03:13
|
|||
Mīlēt un ienīst reizē, dažreiz piedot, dažreiz nē
Smaidīt un paraudāt pa reizei, varbūt labāk paklusēt
Skatīties, bet neredzēt
Mīlēties, bet nemīlēt
Ieskrieties, bet nobremzēt
Cerēt, bet sirdī nenoticēt
Kādreiz palūgt, kādreiz dot, dažkārt sevi noziedot
Ik pa laikam izmantot, neļaut sevi pazemot
Skatīties, bet neredzēt
Mīlēties, bet nemīlēt
Ieskrieties, bet nobremzēt
Cerēt, bet sirdī nenoticēt
Mīlā vai karā, pa vienam vai barā
Iekšā vai ārā, pa vārtiem vai garām
Skatīties, bet neredzēt
Mīlēties, bet nemīlēt
Ieskrieties, bet nobremzēt
Cerēt, bet sirdī nenoticēt
|
||||
10. |
Tagad, te un tūlīt
03:03
|
|||
Kāds iet, kāds vēl paliek
Starp diviem ceļiem jāizvēlas ir viens
Nāc līdz, taču naudu neņem
Zinu, dīvaini tas ir, bet
Tavas rokas liekas mazliet par aukstu
Vai tiešām man pie tevis jātiek, lai justu?
O, es turu savās rokās pārāk daudz
Lai varētu tikt tev līdz
O, vai tiešām visu vajag tagad, te un tūlīt
Vai tomēr pamēģināsim rīt un tad vēlreiz?
Divām rokām pietrūkst spēka
Un pēc laika sliktāk sanāk man
Bet vai gaidīsi, lai vēlāk
Kopā abi tiktu pāri šaubām tām
Vai manas rokas liekas mazliet par aukstu
Vai tiešām tev pie manis jātiek, lai justu?
O, es turu savās rokās pārāk daudz
Lai varētu tikt tev līdz
O, vai tiešām visu vajag tagad, te un tūlīt
Vai tomēr pamēģināsim
Vai manas rokas liekas mazliet par aukstu
Vai tiešām tev pie manis jātiek, lai justu?
O, es turu savās rokās pārāk daudz
Lai varētu tikt tev līdz
O, vai tiešām visu vajag tagad, te un tūlīt
Vai tomēr pamēģināsim rīt un tad vēlreiz?
|
||||
11. |
Pietura
03:54
|
|||
Viņi sēž un klusē,
Tam sirds grib beigt pukstēt,
Viņš tālumā raugās,
Vai viņš raudās?
Sirds sadragāta lupatās
Viņa viņam acīs skatās
Viņš meklē, kur viņš kļūdījās,
Viņš viņā apmaldījās
Viņa gaida, kad viņš runās
Viņš domā, bet ko - viņa neuzzinās
Viņas dēļ viņš aizdegās
Viņas dēļ viņš aizgriezās
|
||||
12. |
Pastaiga
03:43
|
|||
Blakus tavai ēnai manējā, zobu birste kopējā
Man ir divdesmit trīs, un viss ir kārtībā
Mans maks ir tukšs jau pilnībā, ir prieks, ka kāds par to sajūsmā
Maniem draugiem ir rīts, bet es jau vakarā
Salātzaļais krekliņš tev mugurā, ejam kopā pastaigā
Runāšana nav aizliegto lietu sarakstā
Maza pienene ceļmalā, uzticos, lūdzu nejautā
Vai tas turpināsies tieši tādā garā
Saule spīd un visiem ir labi
Arī tev, arī tev – tālāk ejam abi
Nāc man līdz
|
ak69 Riga, Latvia
Anno 2002. No muļķībām par dupšiem līdz mēģinājumiem būt nopietniem. Gadu gaitā ir pāris izmaiņas sastāvā, taču nemainīgi labs noskaņojums un labi pavadīts laiks!
Streaming and Download help
If you like ak69, you may also like:
Bandcamp Daily your guide to the world of Bandcamp